Kā atbrīvoties no uzmācīgām domām

Tādas domas, daudziem no mums ir vienmēr…tās okupē mūsu galvu, liek mums nervozēt un nemitīgi atgriezties pie vieniem un tiem pašiem pārdzīvojumiem.

Mēs, bieži vien, galvā “pārdzīvojam” vienas un tās pašas domas, cenšamies tās atrisināt, atšķetināt, kādu neredzamu kamolu. Bet, no mūsu centieniem, viss nevis uzlabojas, bet tieši otrādi, kļūst vēl sarežģītāks.

Ja mēs paanalizēsim, tad redzēsim, ka jau kopš bērnības, mēs domājam par lietām, par kurām vispār var nedomāt. Nav izslēgts, ka tas ir smadzeņu pieradums “apstrādāt” kādus senus pārdzīvojumus un citas, psiholoģiskas problēmas. Par šo procesu padziļināti raksta šī Somijas tīmekļa vietne.

Uzmācīgās domas – tās ir emocijas
Pirmkārt, vajag saprast, ka uzmācīgajam domām ir emocionāla, bezapziņas un iracionāla daba. Tās ir saistītas ar bailēm, kurām nav nekāda pamatojuma, satraukumu un kompleksiem.

Tieši tāpēc, jau tās arī ir uzmācīgas. Emocijas, kas visu laiku jūsos veidojas, liek jums patstāvīgi par kaut ko domāt.

Tās, it kā signalizē: “Problēma! Problēma!. Vajag meklēt risinājumu!”.

Uzmācīgās domas, savā ziņā, veic pozitīvu funkciju. Tās atgādina jums par problēmām, kuras jums vajag atrisināt.

Jūs nevarat paņemt un izslēgt “atgādinājumu”, lai tas jums vairāk netraucētu.

Tātad, mēs varam izdarīt secinājumu, ka uzmācīgās domas ir bāzētas uz emocijām. Tātad, tām nav racionālas dabas un tas nozīmē, ka ar tām, nav iespējams cīnīties ar loģikas palīdzību.

Tas ir ļoti svarīgs secinājums. Mēs varam sevi vērot, censties saprast, kā šī domas parādās un pazūd, kā mūsu prāts cenšas mūs apmānīt. Daudziem cilvēkiem, uzmācīgas domas parādās, kad viņi ir pārguruši, piemēram, pēc stresa pilnas darba dienas. Viņi var sākt, domāt kaut ko sliktu, vainot sevi un lai arī cik gudrs ir iekšējais advokāts, kurš mēģina pārliecināt, ka viss nav nemaz tik slikti kā liekas, apvainojošā puse, gandrīz vienmēr ņem virsroku. Jo vairāk mēs cenšamies ar domām, atbrīvot sevi no uzmācīgām domām, jo vairāk mēs sapinamies savās domās. Tāds “sports” pašam ar sevi, neredzamo mezglu sasēja vēl ciešāk.

No rīta, kad esam izgulējušies, par iepriekšējās dienas problēmu, domāt parasti vairs negribas. Bet, ja tomēr sākam to analizēt, tad saprotam, ka problēma ir, bet ne tuvu tik liela, kā mēs to esam “Izpūtuši”. Tajā brīdī mēs apzināmies, ka problēmu vajag risināt, nevis par to domāt, mēs saprotam, ka no uzmācīgajām domām, nav nekāda labuma.

No uzmācīgām domām nav iespējams atbrīvoties ar loģikas palīdzību

Ja jūs piederat “pie sevis vainotājiem”, tad jūs turpināsiet sevi vainot arī tad, ja jums nav par ko sevi vainot. Tas ir tāpēc, ka jums ir tāds garastāvoklis un tieši no tā, arī rodas uzmācīgās domas, bet ne jau kādas reālas situācijas dēļ. Pat, ja jums izdosies uz kādu laiku atbrīvoties no uzmācīgajām domām, pēc kāda brīža tās vienalga atgriezīsies.

Ja jums ir tāds garastāvoklis un ja jūs visu laiku domājat, ka esat slims, tad nekādi, pozitīvie analīžu rezultāti, nebūs spējīgi pārliecināt jūs par pretējo. Tādām domām nav gala, pat ja no veselā saprāta skatu punkta, tās liekas galīgi bezjēdzīgas.

Turpinājums nākamajā rakstā http://www.superlaina.com/.