Iepirkšanās – zāles pret depresiju

Kaut lielākajā vairumā gadījumu mēs cīnāmies ar depresiju, ievērojot labāku diētu, veidojot regulāru dienas ritmu, ieviešot labākus ieradumus un socializējoties ar tuvajiem, ne rezi vien, kad pienāk dzīves tumšais posms, mēs meklējam nedaudz prieka devas un laimes sajūtas kādā no pavisam primitīvajiem labsajūtas veicinātājiem, piemēram, ēdienā, saldumos, kafijā vai miegā. Zinātnieki nesen atklājuši, ka iepirkšanās arī smadzenēs izraisa prieku, un tas jo īpaši tiek veicināts tādā gadījumā, ja mums šķiet, ka esam noslēguši izdevīgu iepirkumu, tas ir, ja cena ir zema un iegādātā prece mums patīk. Ja šī kombinācija ir veiksmīga, tad esam laimīgi – tātad, iepirkšanās ir patīkama lieta, ko depresijā nereti izmantojam, lai uzlabotu savu gara stāvokli (beste hårføner).

Iepirkšanās un laimes centri

Stendfordā 2007. gadā MIT un Kārnegija Mellones (Carnegie Mellon) veiktajā pētījumā tika atklāts, ka pircēji bija iepriecināti nevis tad, kad vai nu preces cena bija zema vai tad, ja prece bija īpaši skaista, lietderīga vai kā citādi patīkama, bet gan tad, kad abi šie rādītāji – cena jeb izdevīgums un simpātijas – bija kombinēti. Pētnieki mērīja neuroloģiskās reakcijas uz smadzeņu centriem smadzenēs, kas atbild par laimes hormona izdalīšanos, sauktu par nucleus ambens. Tas reaģē uz patīkamām lietām – kad cilvēks izjūt laimi, tad šis smadzeņu centrs vairāk izgaismojas, un, jo vairāk izgaismojas, jo vairāk prieka jūtam. Un tā, pētnieki salīdzināja smadzeņu centra darbību ar iepirkšanos par zemu cenu, pērkot preci, kas patiešām patīk, kā arī – pērkot preci, kas patīk, par zemu cenu. Sakarību ar prieka palielināšanas izraisīja tikai pēdējā kombinācija, kas liecina par to, ka mums patīk izdevīgi iepirkties – vai nu atlaižu sezonā, vai ārpus tās.

Depresija un iepirkšanās

Patikšana ir asociēta ar ieguvuma vai balvas patēriņu. Ieguvums šeit nozīmē tiešu ieguvumu no indivīda uzskatā svarīgiem un izdevīgiem darījumiem. Tā, piemēram, ja Jums interesē vai patīk skriešana, Jūs noteikti gūstat baudu no finiša līnijas šķērsošanas. Savukārt depresija ir stāvoklis, kurā mūsu garastāvoklis ir vai nu ļoti mainīgs, vai arī lielākoties slikts. Ieslīgstot depresijā, cilvēki zaudē interesi baudās, viņu pašvērtējums krītas, kā arī miegs un ēšana ir traucēta. Tas laika gaitā var izraisīt lielākas problēmas, bet arī mazāk enerģijas, sliktas koncentrēšanās spējas, kā arī citi stāvokļi neliecina par cilvēka labsajūtu.

Lai atrastu kādu labsajūtu, personas ar depresijas pazīmēm bieži jo bieži meklē ātru atrisinājumu šokolādē, saldējumā un citos saldumos, kā arī guļ vairāk, kā parasts. Taču daudzi, izjūtot kaut nelielu depresiju, dodas iepirkties. Iemesls tagad ir skaidrs – iepirkšanās, it īpaši izdevīga iepirkšanās un atlaides, ļauj izjust baudu.

Galu galā, tas kaitē gan pašam depresijā ieslīgušajam, gan tā maciņam, gan arī apkārtējai pasaulei. Ja pērkam to, kas nav nepieciešams tikai patēriņa pēc, mēs liekam apģērbu, pārtikas un sadzīves industrijā ražot arvien vairāk un vairāk, tā veicinot piesārņojumu un radot liekas problēmas apkārtējai videi. Turklāt, ja iepērcies, lai sevi iepriecinātu, gadu gaitā nespēsi iekrāt ne savām vecumdienām, ne arī iemācīsi saviem pēcnācējiem, kā pareizi apieties ar naudu. Tērē, bet tērē gudri. Nepērc tikai tādēļ, ka šķiet, ka tad būsi laimīgāks.