Sev doto solījumu spēks (turpinājums)

Precīzi noformulējiet uzdevumus, kurus sev izvirzāt
Solījumiem vajag būt pēc iespējas precīzākiem. Jums vajag precīzi noteikt izpildīšanas laiku un noteikumus. Kad divi uzņēmumi savā starpā noslēdz līgumu, viņi ieraksta līgumā visus iespējamos noteikumus, tāpēc, lai neviena no pusēm, nevarētu pārkāpt biznesa prasības. Savam biznesa partnerim, jūs nevarat pateikt: “Atved man detaļas mēneša laikā! “. Jums vajag precīzi uzrakstīt daudzumu, termiņu , detaļas nosaukumu un piegādātāju (Visita el sitio web creditorapido247).

Iedomājieties, ka jūs slēdzat līgumu pats ar sevi. viss, kas jums ir nepieciešams – tas ir termiņš un daži noteikumi.

Izvirziet sev konkrētus mērķus un līgumā ierakstiet visus noteikumus. Piemēram, jūs esat izdomājis, ka jums vajag ēst mazāk saldumu, bet vai jūs konkrēti, ko nozīmē mazāk. Jūs vienkārši nospriedāt, ka vajag darīt to retāk, bet tas neko nenozīmē. Vajag formulēt ļoti konkrēti – ne vairāk par vienu saldumu dienā vai divās dienās. Piemēram, paredziet arī to, ka svētku laikā, no šī nosacījuma jūs varat atkāpties. Tātad, domās jums vajag noslēgt precīzu līgumu pašam ar sevi un neskatoties ne uz kādām domām, ievērot to. Pasargājiet sevi no dažādām atrunām – līgums ir noslēgts, noteikumi zināmi, atkāpties nav kur.

Kā tikt galā ar izvēles iespējām?
Jebkurā situācijā, kad jums vajag izvēlēties starp diviem lēmumiem, no kuriem viens atspoguļo jūsu gribu un vēlēšanos attīstīties, bet otrs atspoguļo jūsu slinkumu, tad vienmēr centieties izvēlēties pirmo, īpaši nedomājot.

Piemēram, jūs domājat, man iet šodien skriet vai nē…ja, jūs tā sāksiet spriest, izskatīt visus argumentus par un pret, tad visticamāk, ka jūsu primitīvais ņems virsroku pār jums. Jūs vienmēr atradīsiet argumentus lai neskrietu un paliktu mājās.

Kad jūs sākat diskusiju pats ar sevi, darīt vai nedarīt, to ko iesaka prāts vai darīt to, ko iesaka slinkums, jūs jau esat paspēris pirmo soli kapitulēšanas virzienā. Cilvēkam ir nosliece iet pa mazāko pretošanās ceļu un viņš instinktīvi centīsies pieņemt to lēmumu, kurš atļaus viņam iet pa šo ceļu.

Tas, ko mēs gribam, ne vienmēr ir tas, kas mums ir nepieciešams.

Nedodiet solījumus, kurus nevarēsiet izpildīt
Lai varētu uzdevumus izpildīt, neizvirziet pārāk sarežģītus uzdevumus. Atcerieties devīzi: “Sāciet ar mazumiņu! “. Ja jūs nekad neesat nodarbojies ar sportu, gribat sevi pārvarēt un sākt to darīt, tad sāciet ar rīta rosmi. Nevajag pirmajā dienā veikt maratonu.

Nedariet sev pāri, atrodiet laiku atpūtai. Ja saprotat, ka nevarat izpildīt doto solījumu, tad atvieglojiet noteikumus. Izvēlieties mērķus atbilstoši saviem spēkiem.

Izvēlieties ilgtermiņa solījumus nevis īstermiņa
Radiet ilgtermiņa plānus nevis aprobežojaties ar vienreizējiem solījumiem. Pakāpeniski padariet noteikumus sarežģītākus.

Atzīmējiet izpildītos solījumus
Nēsājiet sev līdzi blociņu un ierakstiet tajā visus savus solījumus, kad būsiet izpildījis – atzīmējiet. Katru reizi, kad to darīsiet, sajutīsiet, ka esat ieguvis mazu uzvaru.

Nevainojiet sevi, ja nevarat izpildīt doto solījumu.

Ir iespējams, ka jums, uzreiz viss nesanāks. Nevainojiet sevi par to un nenolaidiet rokas, nedomājiet, ka jums vispār nav gribasspēka. Izpildīt solījumus, tieši tāpat kā sasniegt mērķus, nav nemaz tik vienkārši. Vajadzīgs ir laiks un pacietība.

Kā atbrīvoties no uzmācīgām domām

Tādas domas, daudziem no mums ir vienmēr…tās okupē mūsu galvu, liek mums nervozēt un nemitīgi atgriezties pie vieniem un tiem pašiem pārdzīvojumiem.

Mēs, bieži vien, galvā “pārdzīvojam” vienas un tās pašas domas, cenšamies tās atrisināt, atšķetināt, kādu neredzamu kamolu. Bet, no mūsu centieniem, viss nevis uzlabojas, bet tieši otrādi, kļūst vēl sarežģītāks.

Ja mēs paanalizēsim, tad redzēsim, ka jau kopš bērnības, mēs domājam par lietām, par kurām vispār var nedomāt. Nav izslēgts, ka tas ir smadzeņu pieradums “apstrādāt” kādus senus pārdzīvojumus un citas, psiholoģiskas problēmas. Par šo procesu padziļināti raksta šī Somijas tīmekļa vietne.

Uzmācīgās domas – tās ir emocijas
Pirmkārt, vajag saprast, ka uzmācīgajam domām ir emocionāla, bezapziņas un iracionāla daba. Tās ir saistītas ar bailēm, kurām nav nekāda pamatojuma, satraukumu un kompleksiem.

Tieši tāpēc, jau tās arī ir uzmācīgas. Emocijas, kas visu laiku jūsos veidojas, liek jums patstāvīgi par kaut ko domāt.

Tās, it kā signalizē: “Problēma! Problēma!. Vajag meklēt risinājumu!”.

Uzmācīgās domas, savā ziņā, veic pozitīvu funkciju. Tās atgādina jums par problēmām, kuras jums vajag atrisināt.

Jūs nevarat paņemt un izslēgt “atgādinājumu”, lai tas jums vairāk netraucētu.

Tātad, mēs varam izdarīt secinājumu, ka uzmācīgās domas ir bāzētas uz emocijām. Tātad, tām nav racionālas dabas un tas nozīmē, ka ar tām, nav iespējams cīnīties ar loģikas palīdzību.

Tas ir ļoti svarīgs secinājums. Mēs varam sevi vērot, censties saprast, kā šī domas parādās un pazūd, kā mūsu prāts cenšas mūs apmānīt. Daudziem cilvēkiem, uzmācīgas domas parādās, kad viņi ir pārguruši, piemēram, pēc stresa pilnas darba dienas. Viņi var sākt, domāt kaut ko sliktu, vainot sevi un lai arī cik gudrs ir iekšējais advokāts, kurš mēģina pārliecināt, ka viss nav nemaz tik slikti kā liekas, apvainojošā puse, gandrīz vienmēr ņem virsroku. Jo vairāk mēs cenšamies ar domām, atbrīvot sevi no uzmācīgām domām, jo vairāk mēs sapinamies savās domās. Tāds “sports” pašam ar sevi, neredzamo mezglu sasēja vēl ciešāk.

No rīta, kad esam izgulējušies, par iepriekšējās dienas problēmu, domāt parasti vairs negribas. Bet, ja tomēr sākam to analizēt, tad saprotam, ka problēma ir, bet ne tuvu tik liela, kā mēs to esam “Izpūtuši”. Tajā brīdī mēs apzināmies, ka problēmu vajag risināt, nevis par to domāt, mēs saprotam, ka no uzmācīgajām domām, nav nekāda labuma.

No uzmācīgām domām nav iespējams atbrīvoties ar loģikas palīdzību

Ja jūs piederat “pie sevis vainotājiem”, tad jūs turpināsiet sevi vainot arī tad, ja jums nav par ko sevi vainot. Tas ir tāpēc, ka jums ir tāds garastāvoklis un tieši no tā, arī rodas uzmācīgās domas, bet ne jau kādas reālas situācijas dēļ. Pat, ja jums izdosies uz kādu laiku atbrīvoties no uzmācīgajām domām, pēc kāda brīža tās vienalga atgriezīsies.

Ja jums ir tāds garastāvoklis un ja jūs visu laiku domājat, ka esat slims, tad nekādi, pozitīvie analīžu rezultāti, nebūs spējīgi pārliecināt jūs par pretējo. Tādām domām nav gala, pat ja no veselā saprāta skatu punkta, tās liekas galīgi bezjēdzīgas.

Turpinājums nākamajā rakstā http://www.superlaina.com/.

Sev doto solījumu spēks

Mēs, katrs, varam dot sev solījumus un censties tos izpildīt. Tas lieliski palīdz strādāt, brīžos, kad slinkums grib ņemt virsroku, nodarboties ar sportu, neskatoties uz to, ka ķermenis cenšas protestēt, neatlikt darījumu kārtošanu vai problēmu risināšanu uz vēlāku laiku, ka arī realizēt savus plānus.

Pilnībā atbrīvoties no slinkuma un pretestības, nav iespējams. Slinkums, tas ir primitīvs instinkts, kurš būs ar mums kopā vienmēr. Tāpēc, mums vajag iemācīties būt stiprākiem par to. Sev dotie solījumi, ir spējīgi palīdzēt.

Daudz tiek rakstīts par to, ka vajag uzstādīt sev mērķus, bet to var pateikt arī citiem vārdiem, piemēram, dot sev solījumus, jo izpildīt sev dotos solījumus, ir daudz vienkāršāk, nekā sekot mērķim. Kaut gan, katrs cilvēks var izvēlēties to, kas viņam šķiet vairāk piemērots.

Kā tas darbojas?
Apskatīsim sekojošo piemēru, ja es domāju, ka šodien vakarā es iešu skriet, tad līdz vakaram, mana apņemšanās var izsīkt. No rīta, mēs visi esam enerģijas pilni, bet tuvojoties vakaram, viss var mainīties. Kad būs pienācis laiks skriet, es varu sākt spriedelēt, ka esmu piekusis, gribu pagulēt un šoreiz nekur neiešu.

Bet, ja es sev saku: “šodien es skriešu precīzi vienu stundu un apsolu sev, ka no sava solījuma neatkāpšos”, tad izpildīt uzdevumu ir daudz vieglāk, turklāt, tas jau ir goda jautājums. Mēs cenšamies izpildīt doto solījumu, lai tur vai kas. Protams, ja ārā ir vētra un lietus gāž kā no spaiņa, tad doto sev solījumu var izpildīt arī rīt.

Sev dotie solījumi, ļauj novērst jebkuras atrunas, kuras pēkšņi var parādīties.

Iesākumā samērā bieži sanāk pārkāpt dotos solījumus, bet ar laiku ir iespēja iemācīties tos izpildīt. Tālāk mēs izstāstīsim, kas jādara, lai izveidotos tāds ieradums.

Nomainiet vārdu “vajag” pret “apsolu”
Ja jums vajag izdarīt kādu darbu, piemēram, nomazgāt traukus, tad dodiet sev solījumu, to izdarīt.

Rūpīgi apdomājiet savus nolūkus, nesakiet sev : “rīt es pacentīšos smēķēt mazāk” vai vēl sliktāk “vajag mazāk smēķēt”, pasakiet sev konkrēti: “apsolu sev, ka rīt es izsmēķēšu ne vairāk par 5 cigaretēm”.

Nav nekā briesmīgāka, par bezjēdzīgo vārdu “vajag”. Tas nemudina mūs rīkoties, bet vienkārši runā par kādu ideālu notikumu abstraktā nākotnē.

Katru reizi, kad jūsu galva iezogas domas, kas sākas ar vārdu “vajag”, tūliņ pat nomainiet tās pret solījumu sev.

Pārvērtiet jebkuru nolūku par solījumu, domās skaidri pasakiet: “apsolu sev, šodien pazvanīt tētim” vai “apsolu sev šodien strādāt ne mazāk par 4 stundām”.

Kad mēs iemācāmies teikt sev “apsolu” nevis “varbūt” vai “vajag”, mūsu pašdisciplīna manāmi uzlabojas. Mēs uzreiz varam izdarīt daudz darbu, kurus visu laiku bijām atlicinājuši uz vēlāku laiku, mums kļūst vieglāk kontrolēt arī savas vājības.

Meklējiet iemeslus, lai dotu sev solījumus
Katru dienu sameklējiet, saviem spēkiem atbilstošus pārbaudījumus. Tas palīdzēs jums stiprināt gribasspēku, padarīs jūs atbildīgāku.

Jūs nodomājāt, ka tērējat pārāk daudz naudas? Tad apsoliet sev nākamajā mēnesī iztērēt ne vairāk, par kādu konkrētu summu.

Paskatījāties spogulī un nospriedāt, ka jums ir liekais svars? Apsoliet sev 2 reizes nedēļā apmeklēt trenažieru zāli.

Nesoliet sev to, ko jūs nevarat izdarīt. Nevajag censties izdarīt to, kas jums nav pa spēkam. Ja jums ir ieradumi, no kuriem jūs nevarat atteikties, tad vismaz samaziniet to tos.

Turpinājums nākamajā rakstā.

Veiksmes likumi

Katrs no mums, vismaz vienreiz, savā mūžā ir aizdomājies par veiksmīgo cilvēku noslēpumiem? Par to, kāpēc vieniem veicas, bet otriem – nē.

Patiesība, veiksmīgo cilvēku likumi, ir pavisam vienkārši. Viņi nesēž un nespriež, kā būtu, ja būtu, viņi iet un darbojas.

Pirmajā acu uzmetienā liekas, ka viss viņu dzīvē notiek ļoti vienkārši un uzreiz, nauda plūst straumēm, viņiem ir lielas mājas un labas mašīnas un ka viņi atpūšas, tur kur grib. Tas viss ir patiesība, tikai viss nav tā kā liekas, īstenībā, viss notiek daudz sarežģītāk.

Šie cilvēki dzīvo pēc stingri noteiktiem likumiem, kuri arī ir viņu veiksmes galvenais noslēpums. Daudzi uzskata, ka veiksmīgie cilvēki, šos likumus nevienam neizpauž, bet tas tā nav. Šie likumi ir pieejami ikvienam no mums, tikai ne jau visi ir gatavi pēc tiem dzīvot.

Pirmais likums.
Pirmais likums ir darbs. Bez darba nekas nenotiks, turklāt strādāt pie savu mērķu sasniegšanas vajag tā, it kā tā būtu pēdējā diena tava mūžā.

Slinkums ir vislielākais mūsu ienaidnieks. Slinkums sagrauj mūsu iekšējo pasauli, liek mums degradēties un pārvērsties par nedomājošiem radījumiem.

Tātad, šajā likumā slēpjas viens liels noslēpums – dari vairāk, nekā tu vari un ar laiku tu sapratīsi uz ko esi spējīgs. Daudzi cilvēki pateiks, mēs tāpat visu laiku strādājam. Jā, tā tas ir, tikai veiksmīgi cilvēki strādā savā labā un atpūšas nevis tad, kad darba devējs viņiem to ļaus, bet tad, kad viņi būs piekusuši. Jūtat atšķirību?

Otrais likums.
Tikai pacietība ir spējīga izmainīt jūsu dzīvi uz labo pusi. Pacietība un neatlaidība – lūk, vēl viena veiksmes atslēga. Veiksme nenokritīs jums uz galvas kā sniegs, to var iegūt tikai neatlaidīgi un pacietīgi strādājot.

Nekad neticiet solījumiem, kuros tiek apgalvots, ka miljonu var nopelnīt nedēļas laikā.

Kāpēc pacietība ir tik svarīga, jautāsiet jūs? Tāpēc, ka tā attīsta spēju pieņemt un pārdzīvot neveiksmes, māku tikt galā ar jebkurām dzīves situācijām, salūzt un atkal piecelties un galvenais, nepadoties. Cilvēki, kuri ir bijuši līdzīgās situācijas, zina, ka nenolaist rokas ir ļoti grūti, bet ja jūs vēlaties kļūt par veiksmīgu cilvēku, jums tas ir jāiemācās.

Pacietība un darbs – lietas, kuras ir ļoti nepieciešamas veiksmes sasniegšanai. Atcerieties senos ēģiptiešus? Kas viņiem bija lai uzbūvētu piramīdas? Tikai laiks, akmeņi un pacietība! Pat augļi kokos nav spējīgi izaugt vienas dienas laikā! Tiem arī ir neieciešams laiks! Jūs varat būt apveltīts ar visām, veiksmes sasniegšanai nepieciešamajām īpašībām, bet, ja jums nebūs pacietības, jūs neko nesasniegsiet.

Lai dzīvē kaut ko sniegtu, obligāti ir vajadzīga arī motivācija. Iemācieties sevi motivēt ar pastāvīgu darbību. Gribat atbrīvoties no liekā svara, tad dariet to un dariet tik ilgi, kamēr ir redzams rezultāts, nevis līdz pirmajam kuņģa signālam.

Tātad, lai kļūtu par veiksmīgu cilvēku, ar sapņošanu vien būs par maz, ir jāceļas un jādara, turklāt pacietīgi un visu laiku!

Kā iemācīties mīlēt cilvēkus

Katra cilvēka spēja mīlēt sevi ir ļoti cieši saistīta ar spēju mīlēt citus cilvēkus. Piemēram, ja mēs esam koncentrējušies uz trūkumiem, tad gan sevī, gan citos cilvēkos, mēs pamanīsim tikai vājās rakstura puses. Ja mēs citos cilvēkos pamanām labās rakstura īpašības, tad mēs tās nevaram nepamanīt sevī, jo visi apkārtējie cilvēki ir mūsu atspoguļojums. Visās reliģijās, mēs sastopamies ar mācību? Ka citus cilvēkus vajag iemīlēt kā sevi pašu. Budisms apgalvo, ka katram cilvēkam ir Budas daba un ka mīlēt visus cilvēkus, nozīmē just mīlestību pret visu pasauli, apgaismību un pret Budu. Ja skatāmies uz šo jautājumu ārus reliģiskajiem noteikumiem, tad pirmā mācība stunda, kuru mums sniedz dzīve ir – izturies pret citiem cilvēkiem tā, kā tu gribi, lai viņi izturas pret tevi.

Daudziem cilvēkiem nav grūtību mīlēt savus vistuvākos cilvēkus, draugus, radus, paziņas, bet viņiem grūtības sagādā mīlestība pret kaut ko, kas atrodas ārpus viņam tuvo cilvēku loka. Grūti ir mīlēt tos cilvēkus, kuriem ir citādāki uzskati, ar kuru rīcību mēs neesam vienisprātis, kuri nelīdzinās mums un kuru eksistēšana mūs neskar. Ja tā padomā, tad jāsaka, ka vienaldzība nevar ietekmēt cilvēku, bet nosodījums gan. Tas atņem enerģiju, bet mīlestība – tieši otrādi, piepilda cilvēku ar enerģiju, padara viņu harmonisku.

Savu mīlestību cilvēkiem var dāvāt arī tieši nekontaktējoties ar viņiem. Brīdī, kad jūs ar mīlestību skatāties uz fotogrāfiju, kurā ir attēlota visa jūsu ģimene, jūs sirdī sajūtat siltumu un prieku, tātad esat laimīgs pats un dāvājat savu mīlestību visiem saviem ģimenes locekļiem.

Bet, kā lai iemācās mīlēt cilvēkus, ja to nemāk?
Iedomājieties cilvēku, kuru jūs mīlat un uzrakstiet 4 – 5 labus teikumus par viņu. Tiem ir jānāk no sirds, tajos nedrīkst būt sarkasma un idealizācijas. Uzrakstiet ko jūs domājat un jūtat pret šo cilvēku.

Tagad iedomājieties nākamo cilvēku un tā turpiniet rakstīt, kamēr jums apniks vai kamēr būsiet uzrakstījuši 7 – 9 pozitīvus raksturojumus.

Kad būsiet to izdarījuši, pamēģiniet atcerēties cilvēku, kurš jums nepatīk. Uzrakstiet 4 – 5 pieņēmumus, par ko viņu varētu mīlēt. Ja jums liekas, ka nav par ko, tad domājiet tik ilgi, kamēr izdomāsiet.

Par nemīlamiem cilvēkiem jums jāuzraksta tieši tikpat daudz raksturojumu, cik par tiem, kurus mīlat. Galvenais, neko neizdomājiet un nepiedēvējiet cilvēkiem īpašības, kuru viņiem nav, tikai tāpēc, lai tiktu ātrāk galā ar uzdevumu.

Tad, uzrakstiet īpašības, kuras jums patīk sevī. Rakstiet cik vēlaties, neierobežojiet sevi. Kad pabeigsiet, salīdziniet ar mīlamo un nemīlamo cilvēku īpašību sarakstu un sameklējiet sakritības, kā esat noraksturojuši viņus un sevi.

Kad vingrinājums būs pabeigts, aizdomājieties par to, ka visdažādākajiem cilvēkiem ir kaut kas kopīgs, kas apvieno iekšēji, neskatoties uz to, ka ārēji visi ir atšķirīgi. Izanalizējiet, cik viegli vai grūti bija sameklēt labās īpašības abos gadījumos. Vai jums ir viegli atzīt, ka arī ar tiem cilvēkiem, kuri jums nepatīk, jums ir kaut kas kopīgs? Vai jūs varat pieņemt, ka cilvēkam ir tiesības būt tādam, kāds viņš ir, nevis tādam, kādu jūs to vēlaties redzēt?

Ja jūs vēlaties iemācīties mīlēt cilvēkus, tad iemācīties viņos redzēt īpašības, kuras ir apbrīnas un mīlestības vērtas.

Kā atklāt savus talantus

Katram no mums ir savi talanti, tikai, ne jau visiem mēs veltam pienācīgi daudz laika, lai tos attīstītu, par daudziem pat nenojaušam un dažus, kurus esam atpazinusi – attīstām. Mūsu talanti, tas ir kaut kas unikāls, tie palīdz mums dzīvot un priecāties par dzīvi. Ir bēdīgi, ja cilvēks, savu talantu atklāšanu atliek uz vēlāku laiku, piemēram, līdz pensijai, uzskatot, ka darbs un ģimene šobrīd ir svarīgāki. Vēl briesmīgāk ir tad, ja cilvēks savus talantus nav atklājis un uzskata, ka viņam nav talantu. Katram cilvēkam ir talants, turklāt, nevis viens, bet vairāki. Kāpēc, tie joprojām nav atklāti – var vainot gan ģimeni, gan izglītības sistēmu, gan sabiedrību, bet labāk no tā nekļūs, daudz svarīgāk ir atklāt talantus, neskatoties uz to, cik šobrīd jums ir gadu.

Kāpēc ir svarīgi atklāt talantus?
Tik tiešām, priekš kam to darīt, ja dzīvi var nodzīvot arī bez tiem? Atklāt savu radošo potenciālu, nav nemaz tik viegli, bet ieguldītais darbs nesīs labus augļus.

Sava potenciāla noliegšana ir ļoti kaitīga, tas var izraisīt attīstības bremzēšanu un nomāktību. Talanti vienmēr meklē izeju, tiem ir svarīgi “nonākt gaismā”, bet ja jūs liedzat tiem to darīt, tie var sākt “plosīt” jūs no iekšpuses.

Savu talantu atklāšana vienmēr ir saistīta ar lielu enerģijas pieplūdumu, pateicoties saviem talantiem, jūs iegūstat radošu pieeju visām dzīves jomām, paliekat harmoniskāks un uzlabojat dzīves kvalitāti.

Savu ideju realizēšana dzīvē sniedz patiesu gandarījuma sajūtu. Katram no mums ir daudz unikālu ideju, tikai reti kurš no mums tās realizē dzīvē.

Savu talantu atklāšana ir lielisks veids, kā pilnveidot sevi un iegūt pārliecību par sevi. Pirmajā brīdī, entuziasmu un optimismu, vajadzēs uzturēt mākslīgi, bet, jau pēc pirmajiem panākumiem, enerģija un mīlestība plūdīs no jums pārpārēm.

Kā atklāt savus talantus?
Ja jūs esat nolēmis atklāt savus talantus, tad jums vajag iemācīties filtrēt informāciju, kura ienāk no ārpuses, jo pirmie, talanta asni ir ļoti vāji un tos vajag sargāt no skeptiski noskaņotiem cilvēkiem. Kad jūsu talants būs izaudzis par stipru koku, tas kļūs jums par atbalstu jebkurās dzīves situācijās. Pirmais, ar ko vajag sākt ir ticība sev un ticību tam, ka jums ir talants.

Palūdziet kādam cilvēkam uzrakstīt pēc iespējas vairāk dzīves lomu, piemēram, skolotājs, bērnu psihologs, dzejnieks, utt. Tad, ņemiet katru dzīves lomu un pielaikojiet sev, uzrakstiet visas savas īpašības, kuras jums der lomas izpildīšanai. Tā darot, jums būs iespēja, iepazīt sevi. izanalizējiet rezultātus un atklājiet savus talantus.

Ir vēl arī cits variants, kā jūs varat atklāt savus talantus, tas ir izmēģināt visu – doties uz deju pulciņu, mēģināt apgūt svešvalodas, utt.

Kā var uzzināt, ka tas ir talants? To jums priekšā pateiks jūsu iekšējās sajūtas, jo jums gribēsies to darīt atkal un atkal, jūs gūsiet no tā milzīgi daudz enerģijas un gribēsiet visu laiku iet uz priekšu.